No 18. līdz 20. augustam Mariehamnā, Ālandu salās, Somijā, norisinājās Ziemeļvalstu hidroloģijas konference 2026 (Nordic Hydrological Conference 2026, NHC2026). Konference pulcē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu hidroloģijas nozares pētniekus, ūdens apsaimniekošanas ekspertus un praktiķus, lai dalītos ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, metodēm un praktisko pieredzi. 2026. gada konferences tēma bija “Digitālie risinājumi hidroloģijā un ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā” (“Digital Solutions in Hydrology and Sustainable Water Management”).
Konferencē LIFE GoodWater IP pārstāvēja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieki Ainis Lagzdiņš, Ieva Siksnāne un Artūrs Veinbergs ar diviem mutiskajiem ziņojumiem un vienu stenda referātu, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāve Jolanta Jēkabsone ar stenda referātu. LIFE GoodWater IP ietvaros prezentētās tēmas aptvēra barības vielu monitoringu, sateces baseinu modelēšanu, ģeotelpiskās informācijas izmantošanu ietekmi mazinošu pasākumu plānošanā un ekoloģiskā caurplūduma novērtēšanu.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētniece Ieva Siksnāne, PhD, prezentēja stenda referātu “Slāpekļa savienojumu sezonālā mainība Latvijas upju sateces baseinos: LIFE GoodWater IP projektā gūtās atziņas” (“Seasonal variability of nitrogen compounds in Latvian river catchments: insights from the LIFE GoodWater IP project”), kura līdzautori ir Ainis Lagzdiņš un Artūrs Veinbergs. Tajā apkopoti LIFE GoodWater IP ietvaros veiktā ūdens kvalitātes monitoringa rezultāti Slocenes un Aģes sateces baseinos, īpašu uzmanību pievēršot slāpekļa savienojumu sezonālajai mainībai. Slocenes sateces baseinā augstākās vidējās kopējā slāpekļa un nitrātu slāpekļa koncentrācijas tika novērotas ziemā, savukārt Aģes sateces baseinā augstākās kopējā slāpekļa koncentrācijas tika konstatētas vasarā un rudenī, kas liecina par atšķirīgiem slāpekļa zudumu dinamiku ietekmējošiem faktoriem abos sateces baseinos.
Mutiskajā ziņojumā “Ģeotelpisko datu izmantošana ūdens kvalitātes monitoringa plānošanā un ūdens un barības vielu aiztures pasākumu ieviešanā” (“The application of geospatial datasets for planning of water quality monitoring and implementation of water and nutrient retention practices”) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadošais pētnieks, Dr. sc. ing. Ainis Lagzdiņš uzsvēra ģeotelpiskās informācijas nozīmi reprezentatīvu ūdens kvalitātes monitoringa vietu noteikšanā, kā arī piemērotāko vietu izvēlē videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu ierīkošanai. LIFE GoodWater IP ietvaros informācija par zemes lietojuma veidiem, lauksaimniecības kultūraugiem, meliorācijas sistēmām un potenciālajiem piesārņojuma avotiem tiek analizēta kopā ar monitoringa rezultātiem, lai identificētu barības vielu zudumu avotus un izvēlētos piemērotākās vietas ūdens un barības vielu aiztures pasākumu īstenošanai.
Ar otru mutisko ziņojumu uzstājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadošais pētnieks Artūrs Veinbergs, PhD. Ziņojumā tika salīdzināti SWAT+ un HYPE hidroloģiskās modelēšanas rezultāti Bērzes upes sateces baseinā. Lai gan modeļi uzrādīja līdzīgu kopējo statistisko veiktspēju, virszemes noteces, pazemes ūdeņu noteces un drenu noteces īpatsvara aprēķini kopējā upes notecē būtiski atšķīrās. Rezultāti uzsver, cik būtiski modeļos korekti atspoguļot hidroloģiskos procesus, īpaši, ja tos izmanto barības vielu dinamikas un sateces baseinu apsaimniekošanas scenāriju ietekmes novērtēšanai.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Jolanta Jēkabsone prezentēja stenda referātu “Tiešsaistes ekoloģiskā caurplūduma novērtēšanas rīks kā efektīvs instruments ūdens resursu apsaimniekošanas atbalstam” (“Ecological flow assessment on-line tool as a suitable instrument to support water management”). Stenda referātā aplūkota ekoloģiskā caurplūduma pārvaldība saistībā ar mazajām hidroelektrostacijām Latvijā, kur ūdens resursu lietošanas atļaujās noteiktā ekoloģiskā caurplūduma aprēķini joprojām var būt balstīti uz vēsturiskām hidroloģisko novērojumu datu rindām, kas neatspoguļo klimata pārmaiņu izraisītās upju caurplūduma režīma izmaiņas. LIFE GoodWater IP eksperti sadarbībā ar Turīnas Politehniskās universitātes (Politecnico di Torino) pētniekiem izstrādāja brīvpieejas SimStream-Web platformu, kurā tiek izmantoti hidroloģiskie dati, bioloģiskie modeļi un mezobiotopu informācija, lai novērtētu dažādus ekoloģiskā caurplūduma un bioloģiskās reakcijas scenārijus. Platforma ļauj novērtēt arī iespējamās ekoloģiskā caurplūduma nodrošinājuma izmaiņas nākotnē un sausuma radītā stresa pieaugumu ūdens organismu dzīvotnēs.
Kopumā ziņojumi atspoguļoja LIFE GoodWater IP ietvaros izmantoto pieeju daudzveidību – no lauka monitoringa un barības vielu radītās slodzes identificēšanas līdz mērķtiecīgai ietekmi mazinošu pasākumu īstenošanai, hidroloģiskajai modelēšanai un praktiskiem atbalsta rīkiem ekoloģiskā caurplūduma novērtēšanai. Konferencē Latvijas pieredze upju baseinu apsaimniekošanas plānu īstenošanā tika aktualizēta plašākā Ziemeļvalstu un Baltijas hidroloģijas kopienā, vienlaikus parādot LIFE GoodWater IP rezultātu praktisko nozīmi datos un zinātniskos pierādījumos balstītā riska ūdensobjektu apsaimniekošanā.
Ziemeļvalstu hidroloģijas konference 2028. gadā notiks Rīgā!
Jolanta Jēkabsone ir arī Ziemeļvalstu hidroloģijas asociācijas (Nordic Association for Hydrology, NHF) valdes locekle. Asociācijas ģenerālajā asamblejā, kas notika 19. augustā, tika nolemts, ka nākamā Ziemeļvalstu hidroloģijas konference norisināsies Rīgā no 2028. gada 15. līdz 17. augustam. Konferences tēma būs “Ūdens, klimats un bioloģiskā daudzveidība: no zinātnes līdz noturīgai rīcībai” (“Water, Climate and Biodiversity: From Science to Resilient Action”). Tā kā Latvijā pašlaik tiek īstenoti vairāki ar ūdeņu ekosistēmām saistīti LIFE projekti, konference būs lieliska iespēja dalīties ar projektu rezultātiem un to īstenošanā gūtajām atziņām.
