Turi rūpi par savu upi – LIFE GOODWATER IP.

2024. gada izskaņā 19 Latvijas organizācijas projekta LIFE GoodWater IP ietvaros aicināja ikvienu pie upes dzīvojošo apņemties dzīvot un saimniekot upei draudzīgi!

Latvijas virszemes ūdeņi ir sliktākā stāvoklī nekā vidēji Eiropā. Labu ūdeņu ekoloģisko kvalitāti sasniedz vien ⅓ daļa Latvijas upju un ezeru (2024, LVĢMC, Pārskats par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli 2023.gadā). Lai arī liela loma šajā statistikā ir augu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) ieplūdei no notekūdeņiem, notecei no lauksaimniecības un meža zemēm, kā arī dažādiem upju pārveidojumiem (piemēram, upju taisnošanai, aizsprostiem, polderiem u.c.), arī atsevišķu mājsaimniecību paradumi būtiski ietekmē Latvijas upju un ezeru stāvokli.

Iedzīvotāji, kas pastāvīgi dzīvo vai atpūšas pie kādas no Latvijas upēm, mēdz to uzlūkot kā saimniecībā vērtīgu resursu: tā ir ūdens ņemšanas un veldzes vieta. Kampaņa “Turi rūpi par savu upi” mudina pret šo resursu izturēties ar cieņu, atgādinot, ka upe un tās krasti ir vērtīgu dzīvotņu kopums, un upes iemītnieki ir no tā labvēlības atkarīgi cilvēka kaimiņi. Lai iedzīvotājiem palīdzētu mazināt savu ietekmi, kampaņas gaitā uzmanība tiks vērsta uz biežāk izplatītajām kļūdām, saimniekojot pie upes, un veidiem, kā iecerēto sasniegt, nekaitējot upei.

Par upei draudzīgu dzīvi vēsta trīs ūdensteču vēstneši: taimiņš, nēģis un platspīļu upes vēzis.

Pavisam praktisku informāciju par mazdārziņu un atpūtas vajadzībām radītu šķēršļu ietekmi var aplūkot Latvijas Televīzijas raidījuma “Vides fakti” sižetā ŠEIT (sākums 02:57).
Par upei draudzīgu dzīvošanu runājām arī raidījumā “Kā labāk dzīvot?” Viesos LIFE GoodWater IP vadītājs Jānis Šīre, kā arī projekta eksperti Ainis Lagzdiņš (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un Jānis Rozīte (Pasaules dabas fonds). Ieraksts pieejams ŠEIT.
Vēl viens “Kā labāk dzīvot?” raidījums ar Lindu Fībigu (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) zivju pētnieku Kasparu Abersonu (Valsts zinātniskais institūts BIOR) un Magdu Jentgenu (Pasaules dabas fonds). Ieraksts pieejams ŠEIT.